Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais direktors Vilfands paziņoja par agra pavasara iespējamību 2026. gadā. Saskaņā ar ilgtermiņa prognozi martā lielākajā Austrumeiropas daļā gaidāma ievērojama pozitīva temperatūras anomālija.
Prognoze gaidāmajai ziemai
Meteorologs norādīja, ka gaidāmā ziemas sezona atšķirsies no pagājušā gada neparasti siltās sezonas. Paredzams, ka laikapstākļi būs nestabili, ar biežām un straujām temperatūras svārstībām.
Gaidāmās ziemas galvenās iezīmes:
- Sala periodi mijās ar intensīviem atkušņiem.
- Austrumeiropā iespējami īslaicīgi aukstuma periodi līdz -20°C.
- Biežus atkušņus pavadīs apledojuma apstākļi, kas tiek klasificēti kā bīstama parādība.
- Atšķirībā no pagājušās ziemas, kad sniega bija maz, gaidāma stabila sniega sega.
2026. gada pavasara prognoze
Runājot par pavasari, tā agrīna ierašanās ir ļoti ticams scenārijs. “Ja paskatās uz marta laika prognozi, lielākā daļa Austrumeiropa ir iekrāsota spilgti sarkanā krāsā. Tas nozīmē, ka martā tiek prognozēta ievērojama pozitīva temperatūras anomālija,” skaidroja Romans Vilfands. Tāpēc ziemas beigas un pavasara pirmais mēnesis tiek prognozēts silts.
Laika ziņu eksperts prognozēja, kāda ziema sagaida valsts Eiropas daļas iedzīvotājus
Eiropas daļas iedzīvotājiem vēl nevajadzētu uzkrāt filca zābakus vai gatavoties neparasti aukstam laikam. Pēc eksperta teiktā, nav pamata uztraukties iepriekš: gaisa temperatūra pastāvīgi novirzās no normas, un tas ir dabisks process. “Temperatūra pastāvīgi novirzās no normas; tāda ir realitāte. Reti kad viņiem izdodas precīzi ievērot noteikto. Kas attiecas uz Rietumu sinoptiķiem, katram ir savi standarti, tāpēc viņiem novirzes varētu būt ievērojamas,” atzīmēja sinoptiķis.
Joprojām nav iespējams noteikt, cik auksta būs gaidāmā ziema. Meteorologs precizēja, ka eksperti pašlaik ir pārliecināti tikai par to, ka 2025.–2026. gada ziema būs vēsāka nekā pagājušajā gadā. Viņš piebilda, ka vairāk vai mazāk reālistiskus temperatūras rādījumus var noteikt aptuveni 10 dienas iepriekš.
Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm krievi var sagaidīt sniegotāku un aukstāku ziemu nekā pagājušajā gadā. Sinoptiķi piebilda, ka salnas nebūs bargas, bet tās būs ilgstošas, starp tām ar īsiem atkušņa periodiem.
Tiek prognozēta citviet barga ziema
AMOC (Atlantijas meridiānā apvērses cirkulācija) darbojas kā milzīga okeāna “konveijera lente”, kas virsmas līmenī pārvieto sasilušu tropu ūdeni uz ziemeļiem, bet dziļākajos slāņos sūta atpakaļ uz dienvidiem aukstāku un blīvāku ūdeni. Šī sistēma palīdz Eiropai uzturēt salīdzinoši maigu klimatu un ietekmē laikapstākļus visā pasaulē.
Modeļi rāda, ka AMOC sabrukuma robežpunkts ir saistīts ar dziļās konvekcijas apstāšanos ziemas periodā Labradoras, Īrmindžera un Ziemeļu jūrās. Prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam Ziemeļatlantijas dziļā cirkulācija ievērojami palēnināsies un augsto emisiju scenārijos pat pilnībā apstāsies, bet risks pastāv arī pie mēreniem un zemu emisiju līmeņiem. Tas nozīmē, ka šīs sistēmas sabrukuma iespējamība ir daudz nopietnāka, nekā agrāk uzskatīts.
Globālās sasilšanas dēļ ziemās samazinās okeāna siltuma zudums, jo atmosfēra vairs nav pietiekami auksta, lai efektīvi dzesētu virsmas ūdeņus. Rezultātā vājinās vertikālā ūdens sajaukšanās — jūras virsma kļūst siltāka un vieglāka, tāpēc ūdens vairs tik viegli nenogrimst un nesajaucas ar dziļākajiem slāņiem. Tas noved pie AMOC pavājināšanās un mazāka siltā, sāļā ūdens daudzuma, kas nonāk uz ziemeļiem.
Ziemeļu reģionos virsmas ūdeņi kļūst vēsāki un mazāk sāļi, padarot tos vēl vieglākus un mazāk noslīdošus. Tādējādi veidojas pašpastiprinoša atgriezeniskā saite: atmosfēras sasilšana un ūdens atsāļošanās savstarpēji pastiprina viena otru, vēl vairāk vājinot okeāna straumes.
